Bingsu/st-parallel-sentences · Datasets at Hugging Face

en stringlengths 1 11.5M	other stringlengths 1 1.53M
“ One of every six U.S. businesses is dependent on the manufacture, distribution, servicing, or use of motor vehicles, ” notes The New Encyclopædia Britannica, adding: “Sales and receipts of automotive firms represent more than one - fifth of the country’s wholesale business and more than one - fourth of its retail trade.	” Katrs sestais uzņēmums Amerikas Savienotajās Valstīs ir atkarīgs no automašīnu ražošanas, izplatīšanas, apkalpošanas vai lietošanas, ” rakstīts izdevumā The New Encyclopædia Britannica un vēl piebilsts: ” Automobiļu firmu noiets un ieņēmumi veido vairāk nekā piekto daļu no valsts vairumpārdošanas apjoma un vairāk nekā ceturto daļu no tās mazumtirdzniecības darījumiem.
For other countries these proportions are somewhat smaller, but Japan and the countries of western Europe have been rapidly approaching the U.S. level. ”	Citās valstīs šīs proporcijas ir nedaudz mazākas, tomēr Japāna un Rietumeiropas valstis strauji tuvojas ASV līmenim. ”
Nevertheless, some people say a world without motor vehicles would be a better place.	Taču daudzi cilvēki apgalvo, ka pasaule bez automašīnām būtu labāka.
This they say for basically two reasons.	Viņi to saka galvenokārt divu iemeslu dēļ.
Worldwide Gridlock	Pasaules mēroga sastrēgums
If you have ever circled endlessly looking for a parking space, you need no one to tell you that even if cars are good, having too many in a crowded area is not.	Ja tev ir gadījies ilgi riņķot pa ielām, meklējot vietu, kur atstāt automašīnu, nevienam tev nav jāstāsta, ka no automašīnām, kam ir savas priekšrocības, vairs nav nekāda liela labuma, ja apkārtne ar tām ir pārpildīta.
Or if you have ever been caught in a horrendous traffic jam, you know how frustrating it is to be trapped in a vehicle that is designed to move but that has been forced to a standstill.	Ja tev kādreiz ir nācies nokļūt pamatīgā sastrēgumā, tu zini, cik tas ir nejēdzīgi: būt ieslodzītam ierīcē, kas domāta, lai cilvēks varētu pārvietoties, taču ir spiesta stāvēt.
In 1950, the United States was alone in having 1 car for every 4 persons.	Amerikas Savienotās Valstis 1950. gadā bija vienīgā zeme, kurā automašīnu un iedzīvotāju skaita attiecība bija 1 pret 4.
By 1974, Belgium, France, Germany, Great Britain, Italy, the Netherlands, and Sweden had caught up.	Līdz 1974. gadam šo skaitu bija sasniegusi Beļģija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija.
But by then the U.S. figure had risen to almost 1 car for every 2 persons.	Bet ASV tajā laikā jau bija tuvu attiecībai 1 pret 2.
Now Germany and Luxembourg have about 1 motor vehicle for every 2 inhabitants.	Pašlaik Vācijā un Luksemburgā automašīnu un iedzīvotāju skaita attiecība ir apmēram 1 pret 2.
Belgium, France, Great Britain, Italy, and the Netherlands are not far behind.	Daudz neatpaliek arī Beļģija, Francija, Itālija, Lielbritānija un Nīderlande.
Most large cities — no matter where they may be in the world — are degenerating into giant parking lots.	Vairākums lielo pilsētu visās pasaules zemēs pamazām pārvēršas par gigantiskām stāvvietām.
For example, in India at the time of independence in 1947, New Delhi, its capital, boasted 11,000 cars and trucks.	Piemēram, 1947. gadā, kad Indija bija kļuvusi neatkarīga, tās galvaspilsētā Ņūdeli bija 11 000 vieglo un smago automašīnu.
By 1993 the figure exceeded 2,200,000!	Līdz 1993. gadam to bija vairāk nekā 2 200 000!
An astronomical increase — but “a number that is expected to double by the end of the century, ” according to Time magazine.	Astronomisks pieaugums, taču, kā teikts žurnālā Time, tas ir ” skaitlis, kas divkāršosies līdz gadsimta beigām ”.
Meanwhile, in Eastern Europe, with only one fourth as many autos per capita as Western Europe, there are some 400 million potential customers.	Austrumeiropā, kur automašīnu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu ir četrreiz mazāka nekā Rietumeiropā, ir apmēram 400 miljoni potenciālo pircēju.
Within a few years, the situation in China, until now known for its 400 million bicycles, will have changed.	Nedaudzu gadu laikā situācija mainīsies arī Ķīnā, kas līdz šim ir bijusi pazīstama ar tās 400 miljoniem velosipēdu.
As reported in 1994, “the government is laying plans for a rapid increase in auto production, ” going from an annual 1.3 million cars to 3 million by the end of the century.	Kā tika ziņots 1994. gadā, ” valdība izstrādā plānus straujai automašīnu ražošanas palielināšanai ”, lai līdz gadsimta beigām katru gadu varētu ražot 3 miljonus automašīnu līdzšinējo 1,3 miljonu vietā.
The Pollution Threat	Piesārņojuma draudi
“ Britain has run out of fresh air, ” said The Daily Telegraph of October 28, 1994.	” Lielbritānijā ir izbeidzies svaigs gaiss, ” bija teikts laikraksta The Daily Telegraph 1994. gada 28. oktobra numurā.
This is perhaps exaggerated but nevertheless true enough to cause concern.	Lai arī šāds apgalvojums, iespējams, ir nedaudz pārspīlēts, tas ir pietiekami patiess, lai radītu bažas.
Professor Stuart Penkett, of the University of East Anglia, warned: “Motor cars are changing the chemistry of the whole of our background atmosphere. ”	Profesors Stjuarts Penkets no Austrumanglijas universitātes brīdināja: ” Automašīnas izmaina visas mūsu atmosfēras ķīmisko sastāvu. ”
A high concentration of carbon monoxide pollution, says the book 5000 Days to Save the Planet, “deprives the body of oxygen, impairs perception and thinking, slows reflexes and causes drowsiness. ”	Grāmatā 5000 Days to Save the Planet (5000 dienu planētas glābšanai) ir teikts, ka lielas oglekļa monoksīda koncentrācijas radītais piesārņojums ” mazina skābekļa saturu organismā, pasliktina uztveres un prāta spējas, palēnina refleksus un rada miegainumu ”.
And the World Health Organization says: “Around a half of all city dwellers in Europe and North America are exposed to unacceptably high levels of carbon monoxide. ”	Pasaules veselības organizācija atzīst, ka ” apmēram puse no visiem pilsētu iedzīvotājiem Eiropā un Ziemeļamerikā ir pakļauti nepieņemami augstam oglekļa monoksīda līmenim ”.
It is estimated that in some places automobile emissions annually kill many people — in addition to causing billions of dollars in environmental damage.	Tiek lēsts, ka dažās vietās automašīnu izplūdes gāzes ne tikai nodara postījumus apkārtējai videi miljardiem dolāru apmērā, bet arī katru gadu nogalina daudz cilvēku.
In July 1995 a television news report said that some 11,000 Britons die annually from car - induced air pollution.	Kādā televīzijas ziņu pārraidē 1995. gada jūlijā tika ziņots, ka ap 11 000 britu katru gadu mirst automašīnu radītā piesārņojuma dēļ.
In 1995 the United Nations Climate Conference was held in Berlin.	Apvienoto Nāciju Organizācija 1995. gadā Berlīnē bija organizējusi konferenci par klimata izmaiņām.
Representatives from 116 countries agreed that something needed to be done.	Pārstāvji no 116 valstīm vienojās, ka ir nepieciešams kaut ko darīt.
But to the disappointment of many, the task of adopting specific targets and setting down definite rules or of outlining precise programs was postponed.	Bet daudziem par apbēdinājumu konkrētu mērķu izvirzīšana un skaidru likumu vai noteiktu programmu izstrādāšana tika atlikta.
In the light of what the book 5000 Days to Save the Planet said back in 1990, this lack of progress was probably to be expected.	Ja ņem vērā vārdus, kas bija rakstīti grāmatā 5000 Days to Save the Planet jau 1990. gadā, šāds progresa trūkums droši vien bija gaidāms.
“ The nature of political and economic power in modern industrial society, ” it pointed out, “dictates that measures to combat environmental destruction are only acceptable if they do not interfere with the workings of the economy. ”	Grāmatā tika norādīts: ” Mūsdienu industriālās sabiedrības politiskās un ekonomiskās varas raksturs nosaka to, ka pret vides izpostīšanu vērstie pasākumi ir pieņemami vienīgi tad, ja tie netraucē ekonomiskajiem procesiem. ”
Thus, Time recently warned of “the possibility that the buildup of carbon dioxide and other greenhouse gases in the atmosphere will gradually warm the globe.	Nesen žurnālā Time bija lasāms brīdinājums par ” iespējamību, ka, paaugstinoties oglekļa dioksīda un citu siltumnīcas efekta izraisītāju gāzu saturam atmosfērā, zemeslode pakāpeniski sasils.
The result, according to many scientists, could be droughts, melting ice caps, rising sea levels, coastal flooding, more severe storms and other climatic calamities. ”	Daudzi zinātnieki domā, ka sekas var būt sausums, ledāju kušana, jūras līmeņa celšanās, piekrastes apgabalu applūšana, spēcīgākas vētras un citas klimatiskās katastrofas. ”
The seriousness of the pollution problem demands that something be done.	Piesārņojums ir nopietna problēma, tāpēc kaut kas ir jādara.
But what?	Bet kas būtu jādara?
In Search of Acceptable Solutions	Pieņemamu risinājumu meklējumos
MOTOR VEHICLES are not alone in creating pollution.	AUTOMAŠĪNAS nav vienīgās, kas piesārņo vidi.
Private households, industrial plants, and power stations must also share responsibility.	Sava daļa vainas jāuzņemas arī personīgām mājām, rūpniecības uzņēmumiem un spēkstacijām.
Still, the part that motor vehicles play in creating global pollution is considerable.	Bet tomēr automašīnu saistība ar globālo piesārņojumu ir diezgan ievērojama.
In fact, 5000 Days to Save the Planet ventures to say: “If all these costs had to be accounted for — especially the cost to our climate of emitting carbon dioxide — then cars would probably never be built. ”	Grāmatas 5000 Days to Save the Planet izdevēji pat uzdrošinās apgalvot: ” Ja būtu bijis jāatbild par visiem šiem zaudējumiem — it īpaši oglekļa dioksīda izplūdes nodarītajiem zaudējumiem mūsu klimatam —, tad automašīnas varbūt nekad netiktu izgatavotas. ”
Nevertheless, it concedes: “But that is an option which neither car manufacturers, nor the road industry, nor government agencies, nor indeed the general public, whose lives increasingly depend on private transport, are prepared to contemplate. ”	Bet šajā pašā grāmatā ir atzīts, ka ” par šādu iespēju nav gatavi domāt ne automobiļu ražotāji, ne ceļu būvētāji, ne valsts iestādes, ne arī sabiedrība vispār, jo cilvēku dzīve arvien vairāk kļūst atkarīga no personīgā transporta ”.
Should not the technology that put man on the moon be able to produce a pollution - free car?	Vai tehnoloģija, kas cilvēkam ļāva nokļūt uz Mēness, nevarētu radīt automobili, kurš nepiesārņotu vidi?
Doing is never as easy as saying, so until the obstacles to developing a pollution - free car can be overcome, the search for other acceptable solutions continues.	Pateikt vienmēr ir vieglāk nekā izdarīt, tāpēc, kamēr nav pārvarēti ar videi nekaitīga automobiļa radīšanu saistītie šķēršļi, turpinās citu pieņemamu risinājumu meklējumi.
Cutting Back on Pollutants	Kaitīgo vielu koncentrācijas samazināšana
In the 1960 ’ s the United States passed legislation requiring the installation of controls on motor vehicles to restrict the emission of pollutants.	Amerikas Savienotajās Valstīs 60. gados tika pieņemts likums, kas pieprasa kontrolierīču uzstādīšanu automašīnās, lai tiktu ierobežota kaitīgo vielu izplūde.
Other countries and governments have since done the same.	Citas valstis un valdības vēlāk rīkojās tāpat.
Catalytic converters, which require the use of unleaded gasoline, are now widely used to filter out harmful pollutants.	Lai atdalītu kaitīgās vielas, tagad plaši tiek izmantoti katalizatori, kuru lietošanai vajadzīga neetilēta degviela.
Between 1976 and 1980, after motorists in large numbers began using unleaded gas, the lead level in the blood of Americans fell by one third.	Laikā no 1976. līdz 1980. gadam, kad liela daļa automobilistu sāka lietot neetilēto degvielu, svina daudzums amerikāņu asinīs samazinājās par vienu trešdaļu.
And well it did, for an excess of lead can affect the nervous system and hinder learning ability.	Tas bija ļoti labi, jo pārāk liels svina daudzums var ietekmēt nervu sistēmu un pasliktināt mācīšanās spējas.
Sad to say, however, while a drop in lead levels has taken place in many countries of the developed world, the same cannot be said of less - developed lands.	Svina daudzums ir mazinājies daudzās attīstītās pasaules valstīs, bet to pašu diemžēl nevar teikt par mazāk attīstītām valstīm.
The success of catalytic converters is gratifying, but their use remains controversial.	Sekmes, kas gūtas ar katalizatoru palīdzību, iepriecina, tomēr viedokļi par to lietošanu joprojām ir pretrunīgi.
Because of loss of performance that resulted when lead was no longer added, the hydrocarbon composition of gasoline was changed.	Kad degvielai vairs netika pievienots svins, samazinājās jauda, tāpēc tika izmainīts degvielas ogļūdeņraža sastāvs.
This has resulted in an increase in the emissions of other carcinogens, such as benzene and toluene, whose emission levels catalytic converters do not reduce.	Pēc šīm izmaiņām vairāk ir sākušas izdalīties citas kancerogēnās vielas, piemēram, benzols un toluols, kuru izplūdes daudzumu katalizatori nesamazina.
Besides, catalytic converters require the use of platinum.	Turklāt katalizatoros tiek izmantots platīns.
According to Professor Iain Thornton, of Imperial College in Britain, one of their side effects has been a rise in platinum deposited in roadside dust.	Lielbritānijas Karaliskās koledžas profesors Īens Torntons uzskata, ka viens no to blakusefektiem ir platīna uzkrāšanās ceļmalas putekļos.
He warned of the possibility that “soluble forms of platinum could enter the food chain. ”	Viņš brīdināja, ka ” šķīstoši platīna savienojumi var nokļūt barošanās ķēdē ”.
Despite any success of “catalytic converters in North America, Japan, South Korea and several European countries, ” 5000 Days to Save the Planet realistically admits,“ the massive growth in numbers of cars around the world has completely wiped out the benefits to air quality. ”	Lai kādas būtu katalizatoru sekmes ” Ziemeļamerikā, Japānā, Dienvidkorejā un vairākās Eiropas valstīs, automobiļu skaita milzīgais pieaugums pasaulē ir pilnīgi iznīcinājis visu, kas varētu uzlabot gaisa kvalitāti ”, reālistiski atzīts grāmatā 5000 Days to Save the Planet.
Slowing Down	Ātruma samazināšana
Another method of cutting down on car emissions is to drive slower.	Vēl viens līdzeklis, kā samazināt automobiļu izplūdes gāzes, ir lēnāka braukšana.
But in the United States, some states have recently increased the speed limit.	Bet dažos ASV štatos nesen ir paaugstināti ātruma ierobežojumi.
In Germany imposing restrictions is unpopular.	Vācijā ierobežojumi ir nepopulāri.
Car manufacturers whose selling point is the ability to build powerful motors that easily permit cruising speeds in excess of 100 miles an hour [150 km / hr] are naturally opposed, as are a great number of drivers.	Automobiļu ražotāju veiksme tirdzniecībā ir atkarīga no spējas izgatavot spēcīgus motorus, kas ļautu pārvietoties ar ātrumu virs 150 kilometriem stundā, tāpēc ir skaidrs, ka viņi, tāpat kā liela daļa automašīnu vadītāju, ir pret ierobežojumiem.
It appears now, however, that more and more Germans are willing to accept speed restrictions not simply for environmental reasons but also for the sake of safety.	Tomēr šķiet, ka pašlaik arvien vairāk vāciešu ir gatavi atzīt ātruma ierobežojumus ne tikai ekoloģisku iemeslu, bet arī drošības dēļ.
In some countries drivers are required to slow down when pollution reaches unacceptable levels — or perhaps to stop driving altogether.	Dažās valstīs automašīnu vadītājiem jābrauc lēnāk vai jāapstājas pavisam, kad piesārņojums sasniedz nepieļaujamu līmeni.
A 1995 poll revealed that 80 percent of Germans would agree to the introduction of speed limits if ozone levels became too high.	Kāda 1995. gadā veikta aptauja liecināja, ka 80 procenti vāciešu piekristu ātruma ierobežojumu ieviešanai, ja ozona koncentrācija kļūtu pārāk augsta.
Numerous cities throughout the world, including Athens and Rome, have already taken steps to restrict driving under certain circumstances.	Vairākās pasaules pilsētās, piemēram, Atēnās un Romā, kaut kas jau tiek darīts, lai ierobežotu automašīnu lietošanu noteiktos apstākļos.
Others are considering doing the same.	Arī citās pilsētās tiek domāts par tādiem pašiem pasākumiem.
Using Bicycles	Velosipēdu lietošana
To reduce traffic, some cities have introduced special rates for bus travel.	Lai samazinātu satiksmi, dažās pilsētās ir ieviesti īpaši tarifi braucieniem autobusos.
Others provide free bus transportation for drivers who pay a nominal fee to park their cars in available lots.	Citās pilsētās automašīnu vadītājiem tiek dota iespēja braukt autobusos par velti, ja viņi pēc nelielas summas iemaksāšanas ir atstājuši savu automašīnu attiecīgā stāvvietā.
Other cities have reserved lanes just for buses and taxis in order to speed up these forms of transportation.	Ir arī tādas pilsētas, kur ir atsevišķas braukšanas joslas tikai autobusiem un taksometriem, — tā tiek veicināta šo transporta veidu attīstība.
A novel way of combating the problem was recently noted in The European: “Inspired by a campaign in the Netherlands in the late 1960s, the resourceful Danes have come up with a plan to reduce air pollution and traffic congestion by persuading people to use two wheels instead of four. ”	Pavisam jauns paņēmiens cīņā ar šo problēmu nesen tika minēts laikrakstā The European: ” Attapīgie dāņi, 60. gadu beigās Nīderlandē notikušās kampaņas iedvesmoti, ir nolēmuši samazināt gaisa piesārņojumu un satiksmes sastrēgumus, pārliecinot cilvēkus braukt ar diviem, nevis četriem riteņiem. ”
Bicycles are placed at various locations throughout Copenhagen streets.	Velosipēdi ir novietoti dažādās vietās Kopenhāgenas ielās.
Popping a coin into a device releases a bicycle for use.	Lai varētu lietot velosipēdu, attiecīgā ierīcē jāiemet monēta.
The deposit can be reclaimed when the bicycle is later returned to a convenient location.	Iemaksu var saņemt atpakaļ, kad vēlāk velosipēds tiek atdots piemērotā vietā.
Time will tell whether this scheme will prove practical and will catch on.	Laiks rādīs, vai šāda sistēma būs praktiska un kļūs populāra.
To encourage the use of bicycles in place of cars, some German cities permit riders to cycle through one - way streets the wrong way!	Lai cilvēki vairāk lietotu velosipēdus, nevis automašīnas, dažās Vācijas pilsētās velosipēdistiem ir atļauts braukt pa vienvirziena ielām pretēji kustības virzienam.
Since about one third of all trips in the city and more than one third of those in the rurals are shorter than two miles [3 km], many citizens could easily make most of them either on foot or by bicycle.	Apmēram trešā daļa no visiem braucieniem pilsētā un vairāk nekā trešā daļa braucienu laukos ir īsāki par trīs kilometriem, tāpēc daudziem cilvēkiem nemaz nebūtu grūti šos attālumus iet kājām vai braukt ar velosipēdu.
This would help reduce pollution; at the same time, riders would be getting needed exercise.	Tā tiktu samazināts piesārņojums un paši braucēji varētu izkustēties.
Redesigning	Pārkonstruēšana
Work continues on designing pollution - free automobiles.	Turpinās darbs pie videi nekaitīgu automobiļu izveidošanas.
Electric cars that run on batteries have been produced, but they are limited as to speed and operating time.	Ir izgatavoti elektromobiļi, ko darbina akumulators, taču to ātrums un darbības ilgums ir ierobežoti.
The same is true of solar - powered cars.	Tas pats ir sakāms par automobiļiem, kas tiek darbināti ar saules enerģiju.
Another possibility being investigated is using hydrogen as fuel.	Vēl tiek pētīta iespēja izmantot par degvielu ūdeņradi.
Hydrogen burns with almost no emission of pollutants, but its cost is prohibitive.	Ūdeņradim sadegot, nepaliek gandrīz nekādu kaitīgu vielu, taču tā izmantošana ir pārāk dārga.
Recognizing a need for reinventing the automobile, U.S. president Clinton announced in 1993 that the government and the U.S. auto industry would cooperate in designing the car of the future.	Apzinādamies nepieciešamību no jauna izgudrot automašīnu, ASV prezidents Klintons 1993. gadā paziņoja, ka valdība un ASV automobiļu ražotāji sadarbosies, lai izveidotu nākotnes automobili.
He said: “We are going to try to launch a technological adventure as ambitious as any our nation has ever attempted. ”	Viņš teica: ” Mēs mēģināsim uzsākt visdrosmīgāko tehnoloģisko pasākumu, pie kāda mūsu nācija jebkad ir ķērusies. ”
Whether it will be possible “to create the perfectly efficient and ecologically friendly vehicle for the 21st century, ” about which he spoke, remains to be seen.	Vai būs iespējams ” radīt augstas efektivitātes un ekoloģiski nekaitīgu transporta līdzekli 21. gadsimtam ”, par ko viņš runāja, būs redzams vēlāk.
Plans call for producing a prototype within a decade — however, at enormous cost.	Saskaņā ar plāniem automobiļa modelim jābūt gatavam desmit gadu laikā, taču tas prasa ārkārtīgi lielus līdzekļus.
Some car manufacturers are working on models that run on a combination of gasoline and electricity.	Daži ražotāji mēģina izstrādāt automobiļus, kas būtu darbināmi gan ar degvielu, gan ar elektrību.
Already available in Germany — for a price — is an electric sports car capable of accelerating within nine seconds from a standing position to 60 miles per hour [100 km / hr], well on its way to a top speed of 110 [180].	Vācijā par diezgan ievērojamu summu jau var iegādāties sporta elektromobili, kas no miera stāvokļa deviņās sekundēs var uzņemt ātrumu 100 kilometru stundā, un tas nemaz nav tik tālu no lielākā ātruma, ko var sasniegt šis automobilis, — 180 kilometriem stundā.
But after 120 miles [200 km], it sputters to a stop until its batteries can be recharged for at least three hours.	Bet, nobraucis 200 kilometru, tas apstājas un vismaz trīs stundas stāv, kamēr tiek uzlādēti akumulatori.
Research continues, and further progress is expected.	Meklējumi turpinās, un tiek gaidīti tālākie panākumi.
Only Part of the Problem	Tikai daļa problēmas
How to get rid of poisonous emissions is only part of the problem.	Atbrīvojoties no kaitīgām vielām, tiktu atrisināta tikai daļa problēmas.
Cars also cause noise pollution, something that anyone living near a crowded road well knows.	Automobiļi rada arī troksni, un šī problēma ir pazīstama visiem, kas dzīvo pārpildītu ceļu tuvumā.
Since continuous traffic noise can adversely affect health, this too is an elementary part of the problem that needs solving.	Pastāvīgais troksnis, ko izraisa satiksme, var kaitēt veselībai, tāpēc arī šī ir viena no pamatproblēmām, kam nepieciešams risinājums.
Nature lovers will also point out that many a countryside of natural beauty is blighted by miles of ugly highways, together with the unsightly business places and billboards that may border them.	Dabas mīļotāji noteikti norādīs arī uz faktu, ka daudzas vietas, kur ir skaista daba, tiek izbojātas ar neglītām, kilometriem garām šosejām, neizskatīgām tirdzniecības vietām un reklāmām, kas atrodas ap tām.
But as the number of cars increases, so does the need for more roads.	Bet, automobiļu skaitam augot, palielinās arī nepieciešamība pēc papildu ceļiem.

“ One of every six U.S. businesses is dependent on the manufacture, distribution, servicing, or use of motor vehicles, ” notes The New Encyclopædia Britannica, adding: “Sales and receipts of automotive firms represent more than one - fifth of the country’s wholesale business and more than one - fourth of its retail trade.

” Katrs sestais uzņēmums Amerikas Savienotajās Valstīs ir atkarīgs no automašīnu ražošanas, izplatīšanas, apkalpošanas vai lietošanas, ” rakstīts izdevumā The New Encyclopædia Britannica un vēl piebilsts: ” Automobiļu firmu noiets un ieņēmumi veido vairāk nekā piekto daļu no valsts vairumpārdošanas apjoma un vairāk nekā ceturto daļu no tās mazumtirdzniecības darījumiem.

For other countries these proportions are somewhat smaller, but Japan and the countries of western Europe have been rapidly approaching the U.S. level. ”

Citās valstīs šīs proporcijas ir nedaudz mazākas, tomēr Japāna un Rietumeiropas valstis strauji tuvojas ASV līmenim. ”

Nevertheless, some people say a world without motor vehicles would be a better place.

Taču daudzi cilvēki apgalvo, ka pasaule bez automašīnām būtu labāka.

This they say for basically two reasons.

Viņi to saka galvenokārt divu iemeslu dēļ.

Worldwide Gridlock

Pasaules mēroga sastrēgums

If you have ever circled endlessly looking for a parking space, you need no one to tell you that even if cars are good, having too many in a crowded area is not.

Ja tev ir gadījies ilgi riņķot pa ielām, meklējot vietu, kur atstāt automašīnu, nevienam tev nav jāstāsta, ka no automašīnām, kam ir savas priekšrocības, vairs nav nekāda liela labuma, ja apkārtne ar tām ir pārpildīta.

Or if you have ever been caught in a horrendous traffic jam, you know how frustrating it is to be trapped in a vehicle that is designed to move but that has been forced to a standstill.

Ja tev kādreiz ir nācies nokļūt pamatīgā sastrēgumā, tu zini, cik tas ir nejēdzīgi: būt ieslodzītam ierīcē, kas domāta, lai cilvēks varētu pārvietoties, taču ir spiesta stāvēt.

In 1950, the United States was alone in having 1 car for every 4 persons.

Amerikas Savienotās Valstis 1950. gadā bija vienīgā zeme, kurā automašīnu un iedzīvotāju skaita attiecība bija 1 pret 4.

By 1974, Belgium, France, Germany, Great Britain, Italy, the Netherlands, and Sweden had caught up.

Līdz 1974. gadam šo skaitu bija sasniegusi Beļģija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija.

But by then the U.S. figure had risen to almost 1 car for every 2 persons.

Bet ASV tajā laikā jau bija tuvu attiecībai 1 pret 2.

Now Germany and Luxembourg have about 1 motor vehicle for every 2 inhabitants.

Pašlaik Vācijā un Luksemburgā automašīnu un iedzīvotāju skaita attiecība ir apmēram 1 pret 2.

Belgium, France, Great Britain, Italy, and the Netherlands are not far behind.

Daudz neatpaliek arī Beļģija, Francija, Itālija, Lielbritānija un Nīderlande.

Most large cities — no matter where they may be in the world — are degenerating into giant parking lots.

Vairākums lielo pilsētu visās pasaules zemēs pamazām pārvēršas par gigantiskām stāvvietām.

For example, in India at the time of independence in 1947, New Delhi, its capital, boasted 11,000 cars and trucks.

Piemēram, 1947. gadā, kad Indija bija kļuvusi neatkarīga, tās galvaspilsētā Ņūdeli bija 11 000 vieglo un smago automašīnu.

By 1993 the figure exceeded 2,200,000!

Līdz 1993. gadam to bija vairāk nekā 2 200 000!

An astronomical increase — but “a number that is expected to double by the end of the century, ” according to Time magazine.

Astronomisks pieaugums, taču, kā teikts žurnālā Time, tas ir ” skaitlis, kas divkāršosies līdz gadsimta beigām ”.

Meanwhile, in Eastern Europe, with only one fourth as many autos per capita as Western Europe, there are some 400 million potential customers.

Austrumeiropā, kur automašīnu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu ir četrreiz mazāka nekā Rietumeiropā, ir apmēram 400 miljoni potenciālo pircēju.

Within a few years, the situation in China, until now known for its 400 million bicycles, will have changed.

Nedaudzu gadu laikā situācija mainīsies arī Ķīnā, kas līdz šim ir bijusi pazīstama ar tās 400 miljoniem velosipēdu.

As reported in 1994, “the government is laying plans for a rapid increase in auto production, ” going from an annual 1.3 million cars to 3 million by the end of the century.

Kā tika ziņots 1994. gadā, ” valdība izstrādā plānus straujai automašīnu ražošanas palielināšanai ”, lai līdz gadsimta beigām katru gadu varētu ražot 3 miljonus automašīnu līdzšinējo 1,3 miljonu vietā.

The Pollution Threat

Piesārņojuma draudi

“ Britain has run out of fresh air, ” said The Daily Telegraph of October 28, 1994.

” Lielbritānijā ir izbeidzies svaigs gaiss, ” bija teikts laikraksta The Daily Telegraph 1994. gada 28. oktobra numurā.

This is perhaps exaggerated but nevertheless true enough to cause concern.

Lai arī šāds apgalvojums, iespējams, ir nedaudz pārspīlēts, tas ir pietiekami patiess, lai radītu bažas.

Professor Stuart Penkett, of the University of East Anglia, warned: “Motor cars are changing the chemistry of the whole of our background atmosphere. ”

Profesors Stjuarts Penkets no Austrumanglijas universitātes brīdināja: ” Automašīnas izmaina visas mūsu atmosfēras ķīmisko sastāvu. ”

A high concentration of carbon monoxide pollution, says the book 5000 Days to Save the Planet, “deprives the body of oxygen, impairs perception and thinking, slows reflexes and causes drowsiness. ”

Grāmatā 5000 Days to Save the Planet (5000 dienu planētas glābšanai) ir teikts, ka lielas oglekļa monoksīda koncentrācijas radītais piesārņojums ” mazina skābekļa saturu organismā, pasliktina uztveres un prāta spējas, palēnina refleksus un rada miegainumu ”.

And the World Health Organization says: “Around a half of all city dwellers in Europe and North America are exposed to unacceptably high levels of carbon monoxide. ”

Pasaules veselības organizācija atzīst, ka ” apmēram puse no visiem pilsētu iedzīvotājiem Eiropā un Ziemeļamerikā ir pakļauti nepieņemami augstam oglekļa monoksīda līmenim ”.

It is estimated that in some places automobile emissions annually kill many people — in addition to causing billions of dollars in environmental damage.

Tiek lēsts, ka dažās vietās automašīnu izplūdes gāzes ne tikai nodara postījumus apkārtējai videi miljardiem dolāru apmērā, bet arī katru gadu nogalina daudz cilvēku.

In July 1995 a television news report said that some 11,000 Britons die annually from car - induced air pollution.

Kādā televīzijas ziņu pārraidē 1995. gada jūlijā tika ziņots, ka ap 11 000 britu katru gadu mirst automašīnu radītā piesārņojuma dēļ.

In 1995 the United Nations Climate Conference was held in Berlin.

Apvienoto Nāciju Organizācija 1995. gadā Berlīnē bija organizējusi konferenci par klimata izmaiņām.

Representatives from 116 countries agreed that something needed to be done.

Pārstāvji no 116 valstīm vienojās, ka ir nepieciešams kaut ko darīt.

But to the disappointment of many, the task of adopting specific targets and setting down definite rules or of outlining precise programs was postponed.

Bet daudziem par apbēdinājumu konkrētu mērķu izvirzīšana un skaidru likumu vai noteiktu programmu izstrādāšana tika atlikta.

In the light of what the book 5000 Days to Save the Planet said back in 1990, this lack of progress was probably to be expected.

Ja ņem vērā vārdus, kas bija rakstīti grāmatā 5000 Days to Save the Planet jau 1990. gadā, šāds progresa trūkums droši vien bija gaidāms.

“ The nature of political and economic power in modern industrial society, ” it pointed out, “dictates that measures to combat environmental destruction are only acceptable if they do not interfere with the workings of the economy. ”

Grāmatā tika norādīts: ” Mūsdienu industriālās sabiedrības politiskās un ekonomiskās varas raksturs nosaka to, ka pret vides izpostīšanu vērstie pasākumi ir pieņemami vienīgi tad, ja tie netraucē ekonomiskajiem procesiem. ”

Thus, Time recently warned of “the possibility that the buildup of carbon dioxide and other greenhouse gases in the atmosphere will gradually warm the globe.

Nesen žurnālā Time bija lasāms brīdinājums par ” iespējamību, ka, paaugstinoties oglekļa dioksīda un citu siltumnīcas efekta izraisītāju gāzu saturam atmosfērā, zemeslode pakāpeniski sasils.

The result, according to many scientists, could be droughts, melting ice caps, rising sea levels, coastal flooding, more severe storms and other climatic calamities. ”

Daudzi zinātnieki domā, ka sekas var būt sausums, ledāju kušana, jūras līmeņa celšanās, piekrastes apgabalu applūšana, spēcīgākas vētras un citas klimatiskās katastrofas. ”

The seriousness of the pollution problem demands that something be done.

Piesārņojums ir nopietna problēma, tāpēc kaut kas ir jādara.

But what?

Bet kas būtu jādara?

In Search of Acceptable Solutions

Pieņemamu risinājumu meklējumos

MOTOR VEHICLES are not alone in creating pollution.

AUTOMAŠĪNAS nav vienīgās, kas piesārņo vidi.

Private households, industrial plants, and power stations must also share responsibility.

Sava daļa vainas jāuzņemas arī personīgām mājām, rūpniecības uzņēmumiem un spēkstacijām.

Still, the part that motor vehicles play in creating global pollution is considerable.

Bet tomēr automašīnu saistība ar globālo piesārņojumu ir diezgan ievērojama.

In fact, 5000 Days to Save the Planet ventures to say: “If all these costs had to be accounted for — especially the cost to our climate of emitting carbon dioxide — then cars would probably never be built. ”

Grāmatas 5000 Days to Save the Planet izdevēji pat uzdrošinās apgalvot: ” Ja būtu bijis jāatbild par visiem šiem zaudējumiem — it īpaši oglekļa dioksīda izplūdes nodarītajiem zaudējumiem mūsu klimatam —, tad automašīnas varbūt nekad netiktu izgatavotas. ”

Nevertheless, it concedes: “But that is an option which neither car manufacturers, nor the road industry, nor government agencies, nor indeed the general public, whose lives increasingly depend on private transport, are prepared to contemplate. ”

Bet šajā pašā grāmatā ir atzīts, ka ” par šādu iespēju nav gatavi domāt ne automobiļu ražotāji, ne ceļu būvētāji, ne valsts iestādes, ne arī sabiedrība vispār, jo cilvēku dzīve arvien vairāk kļūst atkarīga no personīgā transporta ”.

Should not the technology that put man on the moon be able to produce a pollution - free car?

Vai tehnoloģija, kas cilvēkam ļāva nokļūt uz Mēness, nevarētu radīt automobili, kurš nepiesārņotu vidi?

Doing is never as easy as saying, so until the obstacles to developing a pollution - free car can be overcome, the search for other acceptable solutions continues.

Pateikt vienmēr ir vieglāk nekā izdarīt, tāpēc, kamēr nav pārvarēti ar videi nekaitīga automobiļa radīšanu saistītie šķēršļi, turpinās citu pieņemamu risinājumu meklējumi.

Cutting Back on Pollutants

Kaitīgo vielu koncentrācijas samazināšana

In the 1960 ’ s the United States passed legislation requiring the installation of controls on motor vehicles to restrict the emission of pollutants.

Amerikas Savienotajās Valstīs 60. gados tika pieņemts likums, kas pieprasa kontrolierīču uzstādīšanu automašīnās, lai tiktu ierobežota kaitīgo vielu izplūde.

Other countries and governments have since done the same.

Citas valstis un valdības vēlāk rīkojās tāpat.

Catalytic converters, which require the use of unleaded gasoline, are now widely used to filter out harmful pollutants.

Lai atdalītu kaitīgās vielas, tagad plaši tiek izmantoti katalizatori, kuru lietošanai vajadzīga neetilēta degviela.

Between 1976 and 1980, after motorists in large numbers began using unleaded gas, the lead level in the blood of Americans fell by one third.

Laikā no 1976. līdz 1980. gadam, kad liela daļa automobilistu sāka lietot neetilēto degvielu, svina daudzums amerikāņu asinīs samazinājās par vienu trešdaļu.

And well it did, for an excess of lead can affect the nervous system and hinder learning ability.

Tas bija ļoti labi, jo pārāk liels svina daudzums var ietekmēt nervu sistēmu un pasliktināt mācīšanās spējas.

Sad to say, however, while a drop in lead levels has taken place in many countries of the developed world, the same cannot be said of less - developed lands.

Svina daudzums ir mazinājies daudzās attīstītās pasaules valstīs, bet to pašu diemžēl nevar teikt par mazāk attīstītām valstīm.

The success of catalytic converters is gratifying, but their use remains controversial.

Sekmes, kas gūtas ar katalizatoru palīdzību, iepriecina, tomēr viedokļi par to lietošanu joprojām ir pretrunīgi.

Because of loss of performance that resulted when lead was no longer added, the hydrocarbon composition of gasoline was changed.

Kad degvielai vairs netika pievienots svins, samazinājās jauda, tāpēc tika izmainīts degvielas ogļūdeņraža sastāvs.

This has resulted in an increase in the emissions of other carcinogens, such as benzene and toluene, whose emission levels catalytic converters do not reduce.

Pēc šīm izmaiņām vairāk ir sākušas izdalīties citas kancerogēnās vielas, piemēram, benzols un toluols, kuru izplūdes daudzumu katalizatori nesamazina.

Besides, catalytic converters require the use of platinum.

Turklāt katalizatoros tiek izmantots platīns.

According to Professor Iain Thornton, of Imperial College in Britain, one of their side effects has been a rise in platinum deposited in roadside dust.

Lielbritānijas Karaliskās koledžas profesors Īens Torntons uzskata, ka viens no to blakusefektiem ir platīna uzkrāšanās ceļmalas putekļos.

He warned of the possibility that “soluble forms of platinum could enter the food chain. ”

Viņš brīdināja, ka ” šķīstoši platīna savienojumi var nokļūt barošanās ķēdē ”.

Despite any success of “catalytic converters in North America, Japan, South Korea and several European countries, ” 5000 Days to Save the Planet realistically admits,“ the massive growth in numbers of cars around the world has completely wiped out the benefits to air quality. ”

Lai kādas būtu katalizatoru sekmes ” Ziemeļamerikā, Japānā, Dienvidkorejā un vairākās Eiropas valstīs, automobiļu skaita milzīgais pieaugums pasaulē ir pilnīgi iznīcinājis visu, kas varētu uzlabot gaisa kvalitāti ”, reālistiski atzīts grāmatā 5000 Days to Save the Planet.

Slowing Down

Ātruma samazināšana

Another method of cutting down on car emissions is to drive slower.

Vēl viens līdzeklis, kā samazināt automobiļu izplūdes gāzes, ir lēnāka braukšana.

But in the United States, some states have recently increased the speed limit.

Bet dažos ASV štatos nesen ir paaugstināti ātruma ierobežojumi.

In Germany imposing restrictions is unpopular.

Vācijā ierobežojumi ir nepopulāri.

Car manufacturers whose selling point is the ability to build powerful motors that easily permit cruising speeds in excess of 100 miles an hour [150 km / hr] are naturally opposed, as are a great number of drivers.

Automobiļu ražotāju veiksme tirdzniecībā ir atkarīga no spējas izgatavot spēcīgus motorus, kas ļautu pārvietoties ar ātrumu virs 150 kilometriem stundā, tāpēc ir skaidrs, ka viņi, tāpat kā liela daļa automašīnu vadītāju, ir pret ierobežojumiem.

It appears now, however, that more and more Germans are willing to accept speed restrictions not simply for environmental reasons but also for the sake of safety.

Tomēr šķiet, ka pašlaik arvien vairāk vāciešu ir gatavi atzīt ātruma ierobežojumus ne tikai ekoloģisku iemeslu, bet arī drošības dēļ.

In some countries drivers are required to slow down when pollution reaches unacceptable levels — or perhaps to stop driving altogether.

Dažās valstīs automašīnu vadītājiem jābrauc lēnāk vai jāapstājas pavisam, kad piesārņojums sasniedz nepieļaujamu līmeni.

A 1995 poll revealed that 80 percent of Germans would agree to the introduction of speed limits if ozone levels became too high.

Kāda 1995. gadā veikta aptauja liecināja, ka 80 procenti vāciešu piekristu ātruma ierobežojumu ieviešanai, ja ozona koncentrācija kļūtu pārāk augsta.

Numerous cities throughout the world, including Athens and Rome, have already taken steps to restrict driving under certain circumstances.

Vairākās pasaules pilsētās, piemēram, Atēnās un Romā, kaut kas jau tiek darīts, lai ierobežotu automašīnu lietošanu noteiktos apstākļos.

Others are considering doing the same.

Arī citās pilsētās tiek domāts par tādiem pašiem pasākumiem.

Using Bicycles

Velosipēdu lietošana

To reduce traffic, some cities have introduced special rates for bus travel.

Lai samazinātu satiksmi, dažās pilsētās ir ieviesti īpaši tarifi braucieniem autobusos.

Others provide free bus transportation for drivers who pay a nominal fee to park their cars in available lots.

Citās pilsētās automašīnu vadītājiem tiek dota iespēja braukt autobusos par velti, ja viņi pēc nelielas summas iemaksāšanas ir atstājuši savu automašīnu attiecīgā stāvvietā.

Other cities have reserved lanes just for buses and taxis in order to speed up these forms of transportation.

Ir arī tādas pilsētas, kur ir atsevišķas braukšanas joslas tikai autobusiem un taksometriem, — tā tiek veicināta šo transporta veidu attīstība.

A novel way of combating the problem was recently noted in The European: “Inspired by a campaign in the Netherlands in the late 1960s, the resourceful Danes have come up with a plan to reduce air pollution and traffic congestion by persuading people to use two wheels instead of four. ”

Pavisam jauns paņēmiens cīņā ar šo problēmu nesen tika minēts laikrakstā The European: ” Attapīgie dāņi, 60. gadu beigās Nīderlandē notikušās kampaņas iedvesmoti, ir nolēmuši samazināt gaisa piesārņojumu un satiksmes sastrēgumus, pārliecinot cilvēkus braukt ar diviem, nevis četriem riteņiem. ”

Bicycles are placed at various locations throughout Copenhagen streets.

Velosipēdi ir novietoti dažādās vietās Kopenhāgenas ielās.

Popping a coin into a device releases a bicycle for use.

Lai varētu lietot velosipēdu, attiecīgā ierīcē jāiemet monēta.

The deposit can be reclaimed when the bicycle is later returned to a convenient location.

Iemaksu var saņemt atpakaļ, kad vēlāk velosipēds tiek atdots piemērotā vietā.

Time will tell whether this scheme will prove practical and will catch on.

Laiks rādīs, vai šāda sistēma būs praktiska un kļūs populāra.

To encourage the use of bicycles in place of cars, some German cities permit riders to cycle through one - way streets the wrong way!

Lai cilvēki vairāk lietotu velosipēdus, nevis automašīnas, dažās Vācijas pilsētās velosipēdistiem ir atļauts braukt pa vienvirziena ielām pretēji kustības virzienam.

Since about one third of all trips in the city and more than one third of those in the rurals are shorter than two miles [3 km], many citizens could easily make most of them either on foot or by bicycle.

Apmēram trešā daļa no visiem braucieniem pilsētā un vairāk nekā trešā daļa braucienu laukos ir īsāki par trīs kilometriem, tāpēc daudziem cilvēkiem nemaz nebūtu grūti šos attālumus iet kājām vai braukt ar velosipēdu.

This would help reduce pollution; at the same time, riders would be getting needed exercise.

Tā tiktu samazināts piesārņojums un paši braucēji varētu izkustēties.

Redesigning

Pārkonstruēšana

Work continues on designing pollution - free automobiles.

Turpinās darbs pie videi nekaitīgu automobiļu izveidošanas.

Electric cars that run on batteries have been produced, but they are limited as to speed and operating time.

Ir izgatavoti elektromobiļi, ko darbina akumulators, taču to ātrums un darbības ilgums ir ierobežoti.

The same is true of solar - powered cars.

Tas pats ir sakāms par automobiļiem, kas tiek darbināti ar saules enerģiju.

Another possibility being investigated is using hydrogen as fuel.

Vēl tiek pētīta iespēja izmantot par degvielu ūdeņradi.

Hydrogen burns with almost no emission of pollutants, but its cost is prohibitive.

Ūdeņradim sadegot, nepaliek gandrīz nekādu kaitīgu vielu, taču tā izmantošana ir pārāk dārga.

Recognizing a need for reinventing the automobile, U.S. president Clinton announced in 1993 that the government and the U.S. auto industry would cooperate in designing the car of the future.

Apzinādamies nepieciešamību no jauna izgudrot automašīnu, ASV prezidents Klintons 1993. gadā paziņoja, ka valdība un ASV automobiļu ražotāji sadarbosies, lai izveidotu nākotnes automobili.

He said: “We are going to try to launch a technological adventure as ambitious as any our nation has ever attempted. ”

Viņš teica: ” Mēs mēģināsim uzsākt visdrosmīgāko tehnoloģisko pasākumu, pie kāda mūsu nācija jebkad ir ķērusies. ”

Whether it will be possible “to create the perfectly efficient and ecologically friendly vehicle for the 21st century, ” about which he spoke, remains to be seen.

Vai būs iespējams ” radīt augstas efektivitātes un ekoloģiski nekaitīgu transporta līdzekli 21. gadsimtam ”, par ko viņš runāja, būs redzams vēlāk.

Plans call for producing a prototype within a decade — however, at enormous cost.

Saskaņā ar plāniem automobiļa modelim jābūt gatavam desmit gadu laikā, taču tas prasa ārkārtīgi lielus līdzekļus.

Some car manufacturers are working on models that run on a combination of gasoline and electricity.

Daži ražotāji mēģina izstrādāt automobiļus, kas būtu darbināmi gan ar degvielu, gan ar elektrību.

Already available in Germany — for a price — is an electric sports car capable of accelerating within nine seconds from a standing position to 60 miles per hour [100 km / hr], well on its way to a top speed of 110 [180].

Vācijā par diezgan ievērojamu summu jau var iegādāties sporta elektromobili, kas no miera stāvokļa deviņās sekundēs var uzņemt ātrumu 100 kilometru stundā, un tas nemaz nav tik tālu no lielākā ātruma, ko var sasniegt šis automobilis, — 180 kilometriem stundā.

But after 120 miles [200 km], it sputters to a stop until its batteries can be recharged for at least three hours.

Bet, nobraucis 200 kilometru, tas apstājas un vismaz trīs stundas stāv, kamēr tiek uzlādēti akumulatori.

Research continues, and further progress is expected.

Meklējumi turpinās, un tiek gaidīti tālākie panākumi.

Only Part of the Problem

Tikai daļa problēmas

How to get rid of poisonous emissions is only part of the problem.

Atbrīvojoties no kaitīgām vielām, tiktu atrisināta tikai daļa problēmas.

Cars also cause noise pollution, something that anyone living near a crowded road well knows.

Automobiļi rada arī troksni, un šī problēma ir pazīstama visiem, kas dzīvo pārpildītu ceļu tuvumā.

Since continuous traffic noise can adversely affect health, this too is an elementary part of the problem that needs solving.

Pastāvīgais troksnis, ko izraisa satiksme, var kaitēt veselībai, tāpēc arī šī ir viena no pamatproblēmām, kam nepieciešams risinājums.

Nature lovers will also point out that many a countryside of natural beauty is blighted by miles of ugly highways, together with the unsightly business places and billboards that may border them.

Dabas mīļotāji noteikti norādīs arī uz faktu, ka daudzas vietas, kur ir skaista daba, tiek izbojātas ar neglītām, kilometriem garām šosejām, neizskatīgām tirdzniecības vietām un reklāmām, kas atrodas ap tām.

But as the number of cars increases, so does the need for more roads.

Bet, automobiļu skaitam augot, palielinās arī nepieciešamība pēc papildu ceļiem.